Monday 11 May 2009

Tempo Semanal Edisaun 138

Tender Hotél Turizmu Mega Manan, GMN Husu MJ Kansela

Felix: "Labele Kria KKN Iha Prosesu Tenderizasaun"

Tinan ne'e nu'udar tinan infra estrutura nune'e la kleur tan halo renovasaun ba uma balun no konstrui tan fatin seluk. Nune'e duni maka governu mós loke ona konkursu atu halo dezenvolvimentu ba otél Turizmu. Otél Turizmu iha ninia istória naruk ho nasaun ne'e ninia funu ba libertasaun nasionál hahú kedan husi 1975-1999 no otél ne'e mós hetan estragu s iha 1999. Tan ba Jornalista barak maka mai haksumik sira nia an iha kuartu otél ne'e. "Ha'u hanoin bele dezenvolve maibé labele halakon istori otél ne'e," dehan João da Costa joven ida ne'ebé tuur hela iha tasi ibun hodi hola anin husi Ataúru nian. Maibé Governu liu husi DNTPS loke tiha ona konkursu ida iha fulan klaran Abríl nian.

Iha kadernu de enkargu s konkursu públiku no. 001/CPA/DNTPS/MJ/III/2009 ne'ebé haktuir iha artigu 12 dekretu-lei 19/2004, DNTPSC, hodi informa ba interesadu sira katak hahú loron 30/03/2009, konsidera loke konkursu públiku arendamentu ba propriedade mak iha administrasaun estadu ninian, para investimentu no esplorasaun ba unidade oteleira, anteriór denomina da otél Turizmu.

To'o loron ikus 13/04/09 tuku 17. OTL emprezáriu lubun ruma maka hatudu tan sira nia hakarak atu investe. Tuir dadus ne'ebé jornál ne'e asesu iha loron 13/04/09 kompañia Mega Sosiedade de Turizmu Lda, hamutuk ho Royal Kai bauk, hotels & Resorts hatama sira nia proposta akompaña ho dokumentu de identifikasaun válidu (reprezentante/s husi pesoa koletiva), sertifika de licenca para hala'o atividade ekonómika, hasai husi diresaun jerál de komérsiu, estatutu de pesoa koletiva, deklarasaun garantia banku korrespondente ho 10% husi proposta no sertidaun komprovasaun la iha dívida ho estadu. Surat prova ida ne'ebé parte DNTPSC hasai foo sinál simu ho kompletu dokumentu husi konkorrente ne'e. Maibé antes de kompañia ida ne'e hatama kompañia sira seluk hanesan GMN/Grupu Média Nasionál Holding, Lda, Mega sosiedade de turizmu, konjuntu ho empreza Royal Kai bauk, otél Audi'an & Restaurante Lda, Suai Ida Construction Ltd, Simão Brother Timber Company ho otél Luz Clarita Amizade Unipessoal, Lda.

Tuir observasaun Jornál ne'e 14/04/2009 dadeer emprezáriu lubun ida maka tama ba knua kna'ar fatin DNTPS nasionál. Mais ou menus tuku 10.30-12.00 Otél, hahú tama ba sala de Reuniaun iha andár rua uma foun ne'e hodi tuur hale'u meza reuniaun nian. Iha meza ulun Sr. António Cárceres tuir buat ne'e estipula ona iha alínea a). no. 5 artigu 12, dekretu-lei 19/2004 fulan Dezembru ema ne'ebé maka prezide lala'ok ne'e Sr. António Cárceres ho ninia membru, Felix Maria M. da C. Gusmão iha kualidade hanesan Administradór Sua-Distritu Na'in Feto no Xefe suku Bidau Lesidere Sr. Jaime da Silva Soares Komisaun ne'e apoiu husi asesora internasionál ida no hahú halo verifikasaun ba dokumentu s obrigadiñu Iha faze ne'e proposta númeru 3, otél Audi'an & Restaurante Lda, númeru 4, Suai Inda Construction Ltd ho Simão Brother Timber Company imediatamente exkluida tan ba la hatama garantia bankária no kompañia no.1 GMN Grupu Média Nasionál, Lda, no.2 Mega Sosiedade, Lda ho Royal Kai bauk moos no.6 Hotentote Luz Clarita Amizade Unipessoal, Lda konsidera tama analiza proposta kompletu hodi kompara kritériu maka hatuur ona. Aleixo da Silva Gama dehan konkursu refere ne'e iha kompañia 6 mak hola parte, maibé kompañia 3 de'it mak manan, ne'e duni iha momentu ne'ebá kedas tim juri sira deklara katak entre kompañia 3 ne'e Elder nia kompañia mak hetan Primeiru lugar tanba ninia valór boot liu duke kompañia GMN Grupu Média Nasionál Holding Lda ne'ebé hetan segundu lugar no mós otél Luz Clarita Amizade unipessoal ne'ebé hetan terseiru lugar."

Administradór Sub-distritu na'in feto informa katak, "bazeia ba rezultadu konkursu hatudu kompañia 3 mak hetan valór di'ak tan ne'e sira na'in 3 mak Maiu (Avansa)."

Konkorrente no.2 mak sai vencedor ba projetu ne'e ho totál pontu s 90,25%, sira sei investe osan hamutuk US$4, 250,000.00, kritériu valór arendamentu sira nian aas liu konkorrente sira seluk tan US$12,000.00 iha primeira ano I sei foo servisu ba ema na'in 76. Felix Maria M. da C. Gusmão , administradór Sub-distritu Na'in Feto konfirma katak, "nu'udar mediadór ami hatene katak entre kompañia 3 ne'e, kompañia Mega Sosiedade de Turizmu Lda mak manan, ne'e duni kompañia refere iha direitu atu kelola projetu ne'e."

Kompañia no.1 ba fali segundu lugar ho valór 83,9% ne'ebé sei halo investimentu US$5,000,000.00 maibé selu valór arenandamentu kada fulan ki'ik ho US$ 6,500.00 no sira projeta sei foo servisu ba ema na'in 150 no Luz Clarita hetan de'it 61,5%.ho valór investimentu US$1,500,000.00, selu valór de rendimentu US$6,000.00 mós sira hakarak emprega ema hamutuk 45. Akta ne'ebé hamutuk pájina tolu ne'e asina husi membru komisaun sira na'in tolu foo mós tempu ba konkorrente Primeiru Lugar Mega loron rua atu hatama surat aseitasaun Iha dadeersan loron ne'e kedan Sr. Eduardo Massa ho Herder Encarnação asina no lori surat aseitasaun ba entrega iha DNTPSC distritál Dili ninian. "Nu'udar primeiru klasifikador …....komunika ba V. Exa. Ho orgullu SIMU rezultadu konkursu ninian," hakerek iha surat aseitasaun ne'e ne'ebé asina simu ona husi parte DNTPSC distritu Dili ninian.

Tuir fonte s jornál ne'e iha Governu nia laran hateten katak tender otél hamosu hela polémika ruma. Nune'e duni 15/04/09 Jornál ne'e tenta konfirma ba estaf ministériu Justisa nian ida via telemovel atu konfirma deskonfiansa ne'e. "Ha'u lakohi foo komentáriu." Bainhira husu ninia razaun ema ne'ebé jornál ne'e hatene ninia naran maibé nia rasik husu atu labele foo sai ne'e hatudu ninia ta'uk. "Ha'u hetan ancaman tan buat (konkursu) ne'e. Emboot balun telefone mai ha'u hodi terrór ne'ebé favór ida kompriende ba," funsionáriu estadu ne'e hateten.

Iha momentu seluk ida iha dada lia ho jornalista Tempo Semanal estaf ne'e dehan, "relatóriu ami hato'o ona ba Ministériu Justisa ne'e duni hein de'it despaxu, maibé kuandu to'o ikus mak mosu fali desizaun seluk konserteza ha'u la hatene, ne'e duni lalika tau todan fali ba ami tanba desizaun hirak ne'e polítika boot sira nian" katak funsionáriu DNTPS nian ida.

Nia deskonfia katak, "dala ruma desizaun bele mosu oin seluk tanba sira uza fali razaun hodi dehan katak kompañia ne'ebé manan ne'e iha ema na'in rua mak hamutuk, ne'e duni tenke entrega fali ba kompañia seluk, maibé tuir loloos rezultadu foo sai ona katak kompañia ne'ebé manan nia mak tenke avansa tanba kompañia ne'e hatama ona surat rekerimentu

Tuir pedidu komisaun avaliasaun katak kompañia ne'ebé sai vencedor tenke foo resposta de aseitasaun ka lae ba hala'o projetu iha 16/04/2009. Nune'e duni Mega ho Royal KaiBauk hatama sira nia dokumentu s simu projetu ne'e ba diretór distritál DNTPS no CC ba diretór nasionál DNTPS. "Hanesan primeiru klasifikadus agora kumpre....., komunika ba V. Exa. Katak ho kontente ACEITA rezultadu konkursu nian," hakerek iha alínea segundu antes remata surat ne'e.

Aleixo da Silva Gama / Cobra ne'ebé ninia kompañia sai hanesan terseiru lugar kontente ho desizaun juri nian tan rona tiha juri ninia desizaun hamriik foo parabeins kedan ba na'in kompañia primeiru lugar ne'e mós konfirma katak, "iha altura ne'ebá kedas tim juri sira foo prazu loron 2 ba kompañia ne'ebé manan atu hatama rekerimentu hodi nune'e bele hatudu katak kompañia refere bele la'o,maibé sekarik mak iha loron 3 nia laran kompañia ne'e la hatama rekerimentu konserteza kompañia ne'ebé hetan segundu lugar bele avansa."

"Mas sekarik nia hatama ona surat rekerimentu konserteza projetu ne'e, iha Elder nia liman tanba iha konkursu nia laran foo sai katak Elder mak manan tan ne'e nia mak iha direitu ba projetu refere."

"Iha altura ne'ebá la iha ema ida no mós juri sira ko'alia katak atu halo fali avaliasaun ou hato'o fali relatóriu ba Ministériu justisa,maibé sira hateten katak Elder ninia kompañia mak manan ona, ne'e duni nia iha direitu ba projetu ida ne'e, tan ne'e tuir ha'u nia hanoin la iha ema ida atu intervein ba prosesu ida ne'e."
Maiske Aleixo Cobra kontente buat ne'e la vale ba ninia belun husi GMN. Tan ne'e iha loron 22/04/09 Grupu Média Nasionál halo hirarquico tan ba la satisfeitu ho desizaun komisaun ne'e ninian. Liu husi surat tahan 15 ne'ebé asina husi GMN ninia advogadu husu ba Ministra Justisa atu di'ak liu revoga distinta komisaun ba analiza proposta ne'ebé admite ba Mega tuir konkursu no substitui ho deliberasaun seluk. GMN mós husu ba Ministra Justisa atu revoga tiha akto de adjudikasaun tan ba razaun ilegalidade ne'ebé GMN aprezenta kontra Mega no konsekuente bele deside adjudikasaun foun agora ne'ebé a favór ba rekerente. Iha pontu terseiru GMN alega katak Avaliasaun no valorizasaun proposta ne'ebá la korreta husi komisaun. Sira mós dun katak Governu ninia emar sira ne'e halo analiza, avaliasaun, valorizasaun sala tuir kritériu adjudikasaun maka hakerek ona iha pontu X kadernu enkargu nian. GMN dun katak komisaun ne'ebé lider husi diretór DNTPSC distritu Dili ne'e halo sala kona ba analiza, avaliasaun no valorizasaun kritériu ne'ebé dehan iha pontu IX, previstu iha kadernu de enkargu Maibé Felix Gusmão dehan, "kuandu projetu ne'e entrega fali ba kompañia seluk ne'ebé hetan segundu lugar ou terseiru lugar, ha'u sei protesta no husu klarifikasaun razaun saida mak projetu ne'e entrega fali ba kompañia seluk, tanba hanesan mediadór ha'u lakohi kria KKN no mós lakohi atu ema halo ha'u hanesan boneka."

Grupu Média nasionál ne'ebé uluk hari hodi halo publikasaun ba jornál balun iha Dili ne'e ohin loron sai kompañia boot ona no na'in husi kompañia refere agora daudaun ne'e kaer projetu boboot inklui mós Projetu reabilitasaun moru prizaun Bekora.

Surat notifikasaun ne'ebé asina husi Sr. António Verdial de Sousa, diretór DNTPS nasionál ne'e rekoñese notifikasaun ne'e. "Aprezenta ona iha loron ruma kotuk 22 de Abríl 2009 ba Ministra Justisa, Dra. Lúcia Lobato, rekursu hirarquico kona ba desizaun husi komisaun de adjudikasaun," hakerek iha aliña uluk liu surat ne'ebé hodi haruka ba Sr. Eduardo Massa.

Iha númeru 19 rekursu GMN nian dehan katak deliberasaun distinta komisaun ne'ebé admite konkursu ne'e ba Mega padece do vicio violasaun ba lei, tuir buat ne'ebé iha artigu 52, LPA, anulavel."

Sr. Verdial tenta defende desizaun refere ho lia fuan diplomasia. "Ami halo tuir de'it lei nia haruka," responde kona ba pontu s ne'ebé aprezenta husi rekursu GMN ninian.

Tuir funsionáriu seluk ida fali hataan ba rekursu GMN ne'e katak, "rezultadu ne'ebé ami foo sai ne'e bazeia ba relatóriu ne'ebé akontese iha momentu ne'ebá, no desizaun ne'ebé ha'u foti ne'e la'ós tanba ha'u koinese kompañia ne'e maibé ha'u bazeia ba sira nia dokumentu s, ne'e duni se kuandu kompañia refere ne'e atu reklama entaun sira tenke reklama ema ne'ebé mak foti desizaun tanba saida mak manan ne'e tenke hela."

Tuir nia alega katak, "sekarik informasaun hirak ne'e mak sai duni realidade konserteza prosesu konkursu ne'e hamosu ona Nepotizmu"

Otél ne'ebé lokalizasaun iha dalan dos direitu Umanu s, aldeia Kapela, Bidau Lesidere, Sub-distritu Na'in Feto ne'e sai hanesan destamuni ba istória naruk rai rohan Timor Leste. Iha Tempu Rezisténsia kuaze turista no jornalista barak maka mai haksumik ninia an iha fatin ne'e hodi simu no lori informasaun sai ba li'ur no iha fatin ne'e maka soldadu s indonézia barak mak hafuhu hela se maka ba halo kontaktu ho ema hirak ne'e. No ohin otél ne'ebé refere sei haksumik mós polémika lubun ruma ne'ebé sei presiza rezolve tan ba iha parte ida otél ne'e sei okupa hela husi ema Timor oan balun tan ba hetan arendamentu husi estadu Timor Leste no tuir fonte s jornál ne'e katak emprezáriu sira ne'e hatama ona governu ba tribunál. Kazu seluk tuir Ir. Mário Viegas Carrascalão katak otél ne'e nia na'in iha tan ne'e se bele hein ate remata maka halo tender. "Ha'u maka sai destamuni ba ema ne'ebé uluk sosa otél ne'e. Se karik kazu ne'e ba tribunál ha'u maka sei sai destamuni," dehan vice PM TL ba área Administrasaun no boa governasaun nian ne'e.

Ministru Balu Halo Rezisténsia Pasiva Kontra Vise PM

Carrascalão: "Sira sosa Hummer halo an hanesan aktor Hollywood"

Dili, Tempo Semanál

Mário Viegas Carrascalão, Vise Pri­m­eiru Ministru ba asuntu Administrasaun ne'­ebé Xanana hili hanesan Virus Anti Ko­­rrupsaun iha governu AMP nia estrutura atu tau matan ba naksalak ad­m­i­n­i­s­t­r­a­s­a­u­n­, liu-liu naksalak iha ezekusaun or­s­a­m­e­ntu estadu nian ne'ebé ministru ho se­k­r­etáriu estadu sira jere. Maibé ministériu balu oras ne'e halo C­arrascalão satu kosong tanba mezmu Ca­rrascalão haruka ona Memo balu ba mi­nistériu atu hetan justifikasaun ba nak­s­a­lak korrupsaun no mal-administrasaun iha ministériu nia laran, maibé ulun boot mi­nistériu nian la preokupa ho Carrascalão nia surat."oras ne'e Timor-Leste hanesan Am­é­rika tanba saida mak artista Hollywood si­ra kaer iha Amérika, iha Timor-Leste mós ema balu komesa kaer daudaun", de­han Eng. Mário Viegas Carrascalão ba jo­rnál ne'e iha nia servisu fatin Kinta se­m­a­na kotuk. Atu hatene di'ak liután saida mak Carrascalão halo ona hodi kombate korrupsaun no mal-administrasaun iha rai­ laran, tuir mai inter vista espesiál jornál Tempo Semanál ho Vise PM Mário Vi­egas Carrascalão.

Oinsá senhor Vise nia haree kona-ba hahalok korrupsaun iha governu ida-ne'e ?

Ita-nia ema sira ne'ebé halo ko­rru­psaun ne'e hatene katak se korrupsaun ne'e buat at ida, entaun ita tenke hili at ida ne'ebé mak di'ak liu ba ita, tanba koruptor hirak ne'e utiliza korrupsaun ida aat liu nian. Aat tanba osan ne'ebé sira na'ok la'os gasta iha ita-nia rain maibé sira lori ba tau iha rai li'ur. Osan dollar ne'e fasil lo­ri ba li'ur, ita bele tau iha mala oan ruma ita bele lori sai husi ita-nia rain. Ha'u mós komesa haree ona ema balu komesa kaer automovel Hammer. Ita bele haree iha Amérika, Hammer ne'e so artista Hollywood sira mak kaer, ma­ibé iha Timor-Leste matenek na'in balu mós kaer Hammer. Ne'e hatudu katak, ita laiha umildade atu moris tuir ita-nia sit­uasaun, maibé ita hakarak sai riku de­rr­epente. Karakterístika ba ema sira ne'ebé ha­karak riku derrepente ne'e mak sira ne'ebé la hatene moris ho osan barak ta­nba bainhira ema toman moris ho osan barak, ema ne'e ita haree simples hela, maibé ida ne'ebé iha osan ona komesa sosa Hammer, hatais mós oin seluk ona, ne'e ema sira ne'ebé hakarak riku derrepente. Ema hirak ne'e halo an ha­nesan ema riku iha rai boot sira, iha ita-nia rain kuandu ema ida derrepente hat­udu an hanesan ema riku derrepente, ne'e ita husu o hetan riku ne'e husi ne'ebé se o nia saláriu ki'ik hela.

Se iha Timor-Leste ema balu ha­k­arak riku derrepente maibé tara an ba korrupsaun, saida mak senhor Vise bele halo ba ema ne'e?

Ha'u lee iha jornál ema balu hateten ka­tak ha'u iha dilema atu kombate ko­r­r­u­psaun tanba uluk sei deputadu ha'u ko­'­alia barak maibé agora ha'u ladún ko'alia. Ha'u hakarak hateten ba ema hi­rak ne'e katak, sira keta mehi mak ko'alia karik tanba loloos ne'e sira kon­ese ona ha'u tanba ha'u lakohi hatene ema ida halo korrupsaun ne'e ha'u nia maluk ka, ha'u nia família ka, ha'u nia pa­rtidu ka see de'it kuandu halo korru­ps­aun, entaun ba ha'u mutin-mutin, me­tan-metan.

Bele fiar mai katak ha'u laiha kom­p­romisu ho korruptor. Se aban bainrua ha'u hatudu naksalak korrupsaun balu iha governu ida-ne'e nia ukun mak governu hirus ka dehan ha'u mak sala, entaun ha'u prontu simu sala no prontu mós atu sai. Mas antes ha'u sai, ha'u hakarak dehan de'it nune'e, ha'u sei la sakrifika ha'u nia prinsípiu. Bele fiar ba katak see de'it, ministru ka la ministru ku­andu iha buat ruma monu ona iha ha'u nia liman, entaun nia prosesu mak tenke ba polisia ou ba Pro­kur­adór Jerál. Se lae, pelumenus Insp­es­aun Jerál sei halo investigasaun. Maski nune'e ha'u laiha kbiit atu hata­ma ema ida ba kadeia tanba hatama ema ba kadeia la'os ha'u nia kom­peténsia.

Karik senhor Vise identifika ona iha ministériu ida ne'ebé mak in­d­i­k­a­saun korrupsaun mosu b­a­rak liu?

Ha'u hanoin atu taka odamatan ko­r­rupsaun ne'e, odamatan ida ke boot liu mak Ministériu Finansas diresaun Ap­r­o­vizionamentu. Atu taka odamatan ne'e tenke kria instituisaun independente ida ne'ebé labele hetan influensia husi ministru, ema boot, ki'ik, família, ka be­lun sira. Ha'u hatene katak funsi­on­áriu sira halo buat ne'e asves sira mós book-an la di'ak tanba telefone mai husi karuk loos hodi influensia. Rai Timor ne'e laiha problema ho osan tanba ita iha osan barak, maibé tanba sa ita debe fali osan ba ema. Ho­rikalan ema ida hateten ba ha'u iha uma katak estadu deve osan ba­rak ba nia, maibé ha'u husu ba ema ne'e atu lori provas mai hatudu para ha'u bele ko'alia. Imi bele haree iha jo­rnál hateten katak ema balu iha Mi­nistériu Finansas simu saláriu US$­500,000.00 kada fulan. Tanba ne'e ha'u hateten odamatan korrupsaun ne'e mosu barak iha prokurament. Odamatan korrupsaun ida seluk iha ministériu Obras Publikas. Iha mi­nistériu ida-ne'e ita tenke rezolve lal­ais tanba osan barak tebe-tebes mak sira gasta maibé ita la hetan rezultadu servisu ida ke di'ak. Ha'u fó ezemplu estrada iha Dili ne'e taka kuak de'it, nu­ne'e mós uma balu halo seidauk hotu maibé kompañia abandona tiha maibé to'o ohin loron ita la hetan rel­a­t­óriu ruma husi ministériu ne'e. Pri­m­eiru Ministru rasik tanba preokupa ho kondisaun ministériu Obras Pub­likas nian entaun Primeiru Ministru no­m­eia tan Vise Ministru ida hodi ajuda Mi­n­istru. Ha'u husu kestaun sira iha EDTL nian hanesan kombustivel kahur ho bee, ema na'ok mina husi portu, entaun responsavel sira iha EDTL ne'e lori ona ba tribunál ka seidauk, tanba sa mak mákina aat babeik, má­k­ina hirak ne'ebé ajuda husi Japaun to'o agora la funsiona ne'e tanba saida no mákina hi­rak ne'ebé fó aluga ne'e nia osan ba iha ne'ebé. Ida-ne'e ita t­enke haree atu rezolve lalais atu m­ini­sté­riu bo­ot ida-ne'e labele moris hela ho hah­alok ke la be­n­e­físiu ba povu. Ha'u husu mós ba Ministériu Ju­s­t­isa kona ba propriedade abandonadu hanesan uma ho rai ne'ebé fó aluga ba ema, prosesu aluga ne'e rasik liu husi prosesu legál ka aluga tuir ida-idak nia hakarak. Se aluga duni see mak aluga, osan tau iha ne'ebé. Kuandu ha'u husu hanesan ne'e ba Ministériu Justisa, mi­n­istériu ne'e la fó, ha'u husu ida-ne'e liu fulan ida ona maibé to'o agora ha'u seidauk simu resposta, se hanesan ne'e oinsá ha'u bele halo servisu. Hanesan mós kuandu ha'u husu ba Obras Publika kona ba mákina hirak ne'ebé rai hela no balu fó aluga ba ema, maibé Obras Publika la fo resposta ruma mai ha'u, sira dehan de'it sei pre­p­ara an maibé loro-loron mak prepara an hela de'it, tuir loloos dadus sira ha­nesan ne'e tenke preparadu hela la'os ema ida husu mak o foin hakfodak atu prepara.

Karik sira lakohi fó ba senhor Vise, ne'e oinsá?

Sira lakohi fó tanba saa, karik tanba iha buat ruma mak halo sira hakarak ta­ka mai ha'u. Ha'u hakerek ba sira Me­mo ida maibé depois sira la halo buat ida kona ba Memo ne'e. Entaun ha'u ha­ruka tan Memo ida ba sira, ha'u ha­kerek kompletu númeru Memo ne'e atu hetan klarifikasaun maibé sira la hataan, se nune'e ita hakarak saida, karik ha­k­a­rak kombate korrupsaun ka hakarak ha­buras.

Ne'e hatudu katak Ministru balu taka odamatan ba Ita-Boot kuandu Ita-Boot hakarak kombate korrupsaun?

Ha'u hanoin hanesan ne'e duni, ta­n­ba la'os ema ruma mai hateten ba ha'u katak ha'u labele halo, maibé ku­a­ndu ha'u hakarak halo ema la hataan. Ne'e hatudu katak ministru sira halo re­z­ist­é­n­sia pasiva kontra ha'u. Sira la liga surat hotu ne'ebé ha'u haruka ba sira atu hetan klarifikasaun ruma ba na­ksalak iha ministériu nia laran.

Atu kura moras korrupsaun iha go­v­ernu nia laran, ema balu kestiona ko­na-ba senhor Vise nia kbiit no balu hein hela Vise atu halo buat ruma ho­di kura moras ne'e. Oinsá senhor Vise nia hanoin?

Buat ida korrupsaun ne'e la'ós ita se­rvisu iha governu de'it mak hatene maibé populasaun baibain mós hatene katak buat ne'e akontese duni iha nivel hotu-hotu. Ha'u bele hateten katak mais de 50% ita-nia ema envolve direta ho indireta iha kestoens ne'e. Kuandu ita ha­­ree situasaun hanesan ne'e, ita tenke pr­epara obrigasaun hodi haree loloos sa­ida mak ita rona no saida ma­ka ita ko­'­alia. Se ita ba kaer ema hotu-hotu en­­­taun sei konstroi kadeia barak liután tanba prizaun preventiva de'it ba ema rihun, mas konserteza ke ema rihun ne'e balu sala boot no balu sala ki'ik. Ne'e duni ita tenke monta sistema hodi fó prioridade liu ba sistema prev­e­n­tiva tanba saida mak akontese iha kotuk konserteza ita labele evita. Ita bele hateten katak kestoens korrupsaun ne'e mosu ke­das iha tempu UNTAET depois tama ba primeiru governu Fr­e­t­ilín nian. Ema bele nega ida-ne'e mas ha'u foin haree relatóriu husi distritu rua ne'ebé hato'o husi Ins­p­e­s­a­un Jerál no moos husi Obras Publika ne'­ebé hetan pelumenus eskola tolu iha Covalima ke aba­n­d­o­n­a­du hela iha 2005-2006. Ha'u la'os atu hateten katak laiha korrupsaun iha governu AMP maibé sira mós labele hateten iha tempu ne'ebá laiha korrupsaun. Maibé ha'u ha­karak husu katak, se eskola hirak ne'e abandona de'it, entaun osan ba iha ne'ebé, tama emprezáriu nia bolsu ka tama governantes sira nia bolsu. Tanba ne'e ha'u husu ona justifikasaun ba Ministériu Edukasaun atu esplika loloos problema ida-ne'e.

Durante ne'e senhor Vise simu ona dokumentu balu husi komunidade kona-ba lala'ok korrupsaun iha governu ida-ne'e ?

Ha'u bele hateten katak laiha loron ida ke ha'u la hetan informasaun mai husi ema oioin, balu haruka dokumentu eskrita, balu hato'o dokumentu liu husi ema mai ha'u, balu ba buka ha'u iha uma. Ha'u hatene katak ema barak ha­karak fó sai saida mak akontese iha go­vernu ida-ne'e , maibé ita labele uza ida-ne'e hanesan baze ida hodi foti me­didas kontra ema ne'ebé halo na­ks­a­l­ak iha governu. Maibé ha'u hetan inspesaun ida ne'ebé funsiona hanesan asesór hodi fó asesoria ba Primeiru Ministru. In­s­p­e­saun Jerál ne'e sei halo relatóriu ba Primeiru Ministru, maibé ita hotu hatene ka­tak laiha lei orgániku ida atu regula Inspesaun Jerál ne'e. Ha'u hakarak in­f­or­ma mós katak, ha'u nia servisu lu­ta kontra korrupsaun no hadi'a ad­ministrasaun ne'e bazeia ba relatóriu In­spesaun Jerál, entaun inspesaun ne'e tenke halo inspesaun rutina ka regulár tinan ida dala ida iha ministériu hotu-hotu hodi haree iha irregularidade ka lae iha sistema administrativu ninian ou iha ka lae hahalok ruma ne'ebé bele prejuizu orsamentu estadu nian ha­nesan korrupsaun ne'ebé ke ema halo. Maibé ha'u haree katak mákina ne'e ladún funsiona di'ak maiske iha du­ni inspesaun balu ke sira halo maibé bainhira relatóriu hato'o ba Primeiru Ministru, balu mak konsege hatún ma­ibé balu mós latun, balu ke tun ne'e mós la hetan implementasaun. Ha'u hakarak fó ezemplu ida kona-ba pr­oblema OB Vam ne'ebé Inspesaun Je­rál hetan duni indikasaun korrupsaun hodi haruka duni ba Prokuradór Jerál da Repúblika maibé Prokuradór Jerál arkiva tiha. Tanba ne'e ha'u husu fila fa­li prosesu ne'e hodi halo despaxu ida ba prosesu ne'e atu loke fila fali in­v­e­s­t­igasaun ba kazu ne'e, maibé se karik Prokuradór Jerál dehan laiha evid­é­n­s­ia, entaun ha'u sei kestiona ida-ne'e ba tribunál hanesan sidadaun Timo­r­é­n­sia la'ós hanesan Vise PM. Ha'u hakarak lori ba tribunál tanba ha'u hatene katak kazu OB Vam ne'e estadu gasta US$480,000.00 hodi sosa buat ida ke la funsiona. Tanba la funsiona entaun ha'u husu osan ne'e ba ne'ebé no ha'u rasik hakerek ona Memo ida ba Ministra Finansas kona-ba osan ne'e tama fila fali ona ka seidauk, se se­idauk tama entaun ha'u hakarak ha­ree halo investigasaun didi'ak. Ha'u ha­t­ama mós iha tempu orsamentu apr­o­va tiha ona kona-ba meius inspesaun ida ke forte ho kapasidade atu halo servisu. Maibé meius ne'ebé ke iha ona ita bele uza hodi hala'o daudaun ins­pesaun ba ministériu hotu-hotu ha­nesan inspesaun iha Ministériu Ed­uk­a­saun ne'ebé mosu buat barak ke ba­lu Ministériu rasik mak fó sai no balu In­spesaun Jerál mak hetan.

Oinsá senhor Vise nia relasaun se­rvisu ho Komisaun Anti Korru­ps­a­u­n?

Ha'u nia kna'ar ida mak halo ko­o­pe­rasaun ho Komisaun Anti Kor­ru­p­s­a­un, maibé komisaun ne'e rasik sei­d­a­uk kria. Ha'u mós iha kooperasaun ida seluk ho misaun Funsaun Publika ko­na-ba matéria hirak ne'ebé ke iha irr­e­g­ularidade administrasaun, maibé komisaun ida-ne'e rasik seidauk iha lei rasik, ne'e duni semana liu ba ha'u ba ko'alia ho lideransa balu iha Parlamentu atu aselera aprovasaun ba lei Ko­m­i­s­a­u­n Anti Korrupsaun ho lei ba Kom­i­s­a­un Funsaun Publika, tanba se buat rua ne'e laiha entaun ha'u sai Vise PM hodi halo saida. Ha'u mós hakarak dehan katak, to'o ohin loron depois de ha'u observa, ha'u haree katak laiha ministériu ida ke iha ábitu atu hataan lalais pedidu ruma ne'ebé mai husi povu. Ne'e duni ha'u halo sirkulár ida haruka ba ministériu ho­­tu-hotu atu oinsá tenke hataan pedidu ru­ma mai husi povu. Ha'u haree mós katak Ministru ho Sekretáriu Estadu si­ra hala'o servisu mesamesak de'it, la halo koordenasaun ba malu, ne'e duni Pr­i­m­eiru Ministru hili ha'u atu ha'u bele halo koordenasaun inter ministeriál. Primeiru Ministru rasik kria ekipa ida atu haree kona-ba akordu ka inv­e­s­t­imentu ruma no Primeiru Ministru mós nomeia ema balu atu halo servisu ne'e maibé ministru balu hataan balu la ha­t­a­an. Ba ida-ne'e , Primeiru Ministru fó pr­azu fulan ida ba ministru sira atu hato'o sira nia opiniaun maibé ministru sira la mosu. Hahalok hanesan ne'e ha­nesan liafuan Prezidente da Rep­ú­b­l­ika hateten, ministru hotu-hotu hakarak sai Ministru Negósiu Est­r­a­n­j­e­iru hodi hala'o vizita beibeik ba es­t­r­a­n­j­eiru. Ita atu ko'alia buat ruma ho ministru sira la­bele tanba ministru sira hala'o he­la vizita ba estranjeiru, ne'e hatudu katak governu ida-ne'e la funsiona di'­a­k tanba ministru sira adapta hela sis­t­ema hirak ne'ebé governu tuan sira uza. Tanba ne'e tenke halo duni rees­t­ruturasaun iha ministériu balu ne'ebé ke nia ministru ho sekretáriu estadu si­r­a la tuur hamutuk hodi ko'alia oinsá re­zolve problema osan nian tanba osan barak tama iha ministériu sira maibé m­i­nistériu sira la hatene osan ne'e gasta halo oinsá. Ita la ha­ree didi'ak or­s­a­m­e­n­tu estadu nian no­moos orsamentu husi apoiu inte­r­n­a­s­ionál ne'ebé fó mai ita tanba dala ruma bele akontese Over lopping (tumpan ti­n­dih) ba orsamentu iha ministériu sira. Ita hatene katak governu AMP foin kaer ukun tinan ida resin, maibé agora tempu to'o ona atu ita hadi'a saida mak naksalak iha governu ne'e. Ha'u rasik sei hato'o relatóriu ida ba Primeiru Mi­nistru kona-ba oinsá ha'u nia obs­e­r­v­a­s­­aun ba situasaun ne'e no saida mak ha'u hakarak propoin ba governu atu hadi'a. Ha'u hakarak hateten de'it katak, go­vernu ida-ne'e la'os la'o lad'iak mas se ita hakarak hatee alternativa sira uluk nian ne'e aat liután tanba komunidade internasionál fó ajuda mai Timor-Leste US$3.6 billioens ita la halo buat ida. Ha'u hakarak husu, estrada foun ida ne'ebé mak uluk governu halo uza or­s­a­m­e­n­tu ne'e, no moos ponte ho uma hira mak ko­nsege halo.

Moru prizaun Bekora foin hadi'a ma­ibé nakfera fali ona no kompañia ba reboka de'it atu taka falta, han­e­san mós projetu reabilitasaun Se­ntru Formasaun Judisiál, projetu ne'e se­idauk remata maibé governu selu ho­tu ona kompañia kaer pr­o­j­etu, ne'e ha­tudu saida?

Ne'e hatudu sala. Sala mai husi ne'­­ebé , mai husi Ministériu Finansas tanba pagamentu bele halo bainhira Ministériu Fi­nansas simu ona relatóriu fiskaliza sa­un katak projetu halo re­mata ona 100%. ministériu so bele halo pag­a­m­e­ntu tuir lei hateten katak pr­i­m­e­iru pag­am­entu 25% atu halo pr­ojetu ne'e, la'os projetu seidauk rem­ata mi­n­istériu ba ha­lo ona pagamentu. Ne'e sala husi Min­is­tériu Finansas ha­m­utuk ho Ministériu ne'ebé sai re­s­p­o­nsavel ba projetu ne'e. Kona ba kazu prizaun Bekora, ha'u seidauk halo inspesaun ruma iha ne'e­b­á maibé ha'u rona informasaun barak ko­­na ba problema ida-ne'e. Ag­ora ha'u he­in hela surat tahan ruma bele mosu iha ha'u nia meza leten karik ha'u bele haruka Inspesaun Jerál ba halo kedan inspesaun. Ha'u ha­k­a­r­ak hateten de'it katak, problema ko­r­r­u­p­saun ne'e mosu barak tebe-tebes. Ma­i­bé agora ha'u labele halo buat ruma ta­n­ba ha'u la hetan informasaun, aat liután ema balu proteje an, proteje ema seluk no ta­ka dalan. Ha'u hakarak ko'alia ha­n­­e­san ne'e tanba ha'u lakohi ita nia rain id­­a­-ne'e sai fali rai korruptu no ha'u m­ós lakohi servisu iha governu ida ke iha akuzasaun oioin.

Senhor Vise karik iha koñesimentu ruma kona ba fornesimentu fa­r­d­a­m­entu ba guarda prizional Timor-Leste ne'ebé to'o oras ne'e sai polémika?

Ha'u hetan ona surat tahan ida ko­na ba kazu ida-ne'e no ha'u entrega ti­ha on­a ba Inspesaun Jerál atu halo in­ve­sti­g­asaun. Ha'u fiar katak sira la­bele halo in­vestigasaun lalais tanba ema iha parte Inspesaun nian sei li­mitadu.

Senhor Vise karik akompaña mós ka­zu kompañia Pualaka nian ne'ebé mak iha dokumentu rejistu iha oin rua. Ida, kuandu kompañia ne'e ma­nan tender, kompañia ne'e naran Pu­a­laka Petróleu Fuel Lda. Maibé ag­ora daudaun iha fali dokumentu re­ji­stu ida ho naran Pualaka Petróleu Fu­el Un­ipesoal Lda, ne'e oinsá?

Ida-ne'e buat foun mai ha'u, maibé hanesan iha Portugés hateten, kuandu kompadre ho kom­a­dre sira hirus malu, entaun ita komesa ha­teten buat ba­rak entre sira. Ha'u hatene katak, ka­zu ne'e mo­su tanba sira hirus malu entaun balu ko­mesa hasai fali keixa hodi kontra sira seluk. Maibé imi bele fiar mai ha'u tanba ha'u sei kompila dadus ne'ebé ka ha'u presiza. Se iha aspetu krime entaun polisia mak sei ha­ree maibé se ha'u iha info­r­m­asaun sufisiente en­­taun ha'u sei kan­a­liza ba polisia no moos ba Pr­­okuradór Jerál atu halo investigasaun. Ema balu komesa hateten katak ha'u la brani halo buat ida tanba ha'u iha ligasaun partidária ho ema sira, maibé ha'u hakarak hateten katak laiha ligasaun partidária, amizade. Importante maka bainhira dokumentu m­o­nu iha ha'u nia liman, entaun ha'u sei hatasak di­di'ak. Maibé bele fiar mai ha'u katak iha tempu be­sik ha'u sei lori prosesu ne'e ba instituisaun seluk ne­'ebé iha kompeténsia atu halo investigasaun kl­­e'an liu tan hodi bele prosesa ba tribunál.

Oinsá kona ba kazu tenderizasaun ba Hotel Turizmu ne'ebé to'o oras ne'e sai polémika ta­­­nba kompañia ne'ebé atu kaer projetu ne'e to'o agora la hetan aseitasaun husi boot balu?

Kazu Hotel Turizmu nian atu hanesan ho kazu tenderizasaun ba sosa Tratores, tanba antes tender ne'e loke emprezáriu sanulu resin mai ko'alia katak sira hatene ona see mak atu manan. Ne'e duni ha'u haruka para tiha tenderizasaun ba sosa Tr­a­t­ores no agora sei halo hela investigasaun. Agora kona ba Hotel Turizmu to'o ohin loron ha'u seidauk hetan surat ruma kona ba sala ne'e husi Justisa ka husi ne'ebé. Maibé se aban ba­i­n­rua problema ida-ne'e lori ba Tribunál, ha'u mak sei sai testamuna katak Hotel Turizmu ne'e ema Po­rtugés ida mak fa'an ba ema estranjeiru ida ho folin US$300,000.00 . Tanba ne'e agora ema estranjeiru ne'e sei iha li'ur maka see de'it mak tuur iha ne'ebá en­taun Ministériu Justisa be­le administra lori ema sira ne'e nia naran, ma­ibé labele konfiska arbiru de­'it tanba uma ne'e partikulár. I depois seidauk iha lei kona ba rai no prop­r­i­e­d­ade, uluk governu halo lei ida somente hodi hadau ha'u nia uma de'it. Tanba ne'e se iha duni pr­ovas katak ema ida atu manan tender ne'e iha ona antes te­nder ne'e loke, entaun lori mai ha'u para ha'u be­le lori prosesu ne'e ba oin, ida mós kuandu ha'u ha­ree katak buat ne'e akontese duni maka ha'u sei haruka para tiha tender ne'e

Diretór ne'e dehan nia ta'uk atu ko'alia sai problema ne'e tanba se nia ko'alia karik nia sei lakon servisu?

Se Diretór ne'e sente nia loos entaun nia sei la lakon servisu maibé se nia bosok ko­nserteza nia lakon servisu, maibé se nia mai ho info­r­m­a­s­aun loos atu hadi'a ita-nia ad­ministrasaun entaun loloos ne'e nia tenke he­tan medalla ida, la'os he­­tan fali kastigu. Ta­nba ne'e ha'u husu ba Diretór ne'e lalika ta'uk atu ko'alia tanba Vise PM nia od­amatan na­kloke ba ema ta'uk no moos ema br­ani sira.(ts)

No comments: